Mūsdienas dzīvokļos apgaismojumu, atkarībā no gaismas avota, var iedalīt divās grupās: dabiskais un mākslīgais apgaismojums. Dabiskajam apgaismojumam gaismas avots galvenokārt ir logi un balkonu durvis. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai logi būtu ne tikai pēc iespējas lielāki, bet arī, lai tie netiktu aizēnoti ar kokiem vai kādiem citiem šķēršļiem gaismas nokļūšanai telpā. Ir svarīgi uzturēt logus tīrus- tad telpās nonāk maksimālais saules enerģijas daudzums.

Mākslīgā apgaismojuma gaismas avots ir gaismekļi. Mākslīgā apgaismojuma iegūšanai nepieciešama elektroenerģija.

 

Daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās mākslīgais apgaismojums ir nepieciešams sekojošās dzīvojamo māju koplietošanas telpās: kāpņu telpās un specifiskās telpās (piemēram, ratiņu telpās, pagrabos, individuālajos siltuma punktos, bēniņos). Mākslīgā apgaismojuma ilgums ir atkarīgs no telpu izmantošanas biežuma, no ēkas konstruktīvajiem parametriem un mājas novietojuma, aizēnojuma un citiem faktoriem.

Mūsu dzīvokļos mākslīgais apgaismojums tiek nodrošināts izmantojot dažādus gaismas avotus: lustras, galda un stāvlampas, griestos vai sienās iebūvēti gaismas ķermeņi.

Mākslīgo apgaismojumu var iedalīt vadoties no apgaismojuma tehnoloģijas – kvēlspuldzes, luminiscences spuldzes (jeb t.s. ekonomiskās), halogēnās spuldzes, gaismas diodes.

        Visvienkāršākais risinājums elektroenerģijas patēriņa samazināšanai ir kvēlspuldžu nomaiņa ar kompaktajām luminiscentajām spuldzēm. Kvalitatīvo luminiscento spuldžu izmantošana nodrošina līdz pat 80% elektroenerģijas ietaupījumu salīdzinot ar kvēlspuldžu apgaismojumu.

 

Viens no spuldžu iegādes un nomaiņas jautājumiem ir – kādas jaudas spuldzes iegādāties? Atbildes pamatā ir apgalvojums, ka gaismas plūsmai jābūt tādai pašai kā nomaināmai spuldzei, vai tādai, kuru grib potenciālais pircējs. Ja nomainām kvēlspuldzes ar luminiscences spuldzēm, tad vienkāršākā atbilde būtu – kvēlspuldzes jauda jādala ar 4. Tā, nomainot 100 W kvēlspuldzi ar ekonomisko luminiscences spuldzi, tās jaudai jābūt ap 25 W. Informāciju par luminiscences spuldzes jaudu kvēlspuldžu nomaiņai var izlasīt arī uz spuldžu iepakojuma.

Lietojot luminiscentās spuldzes mājsaimniecība iegūst elektroenerģijas ekonomiju ( 3-4 reizēs mazāks elektroenerģijas patēriņš), modernu apgaismojuma ķermeņu dizainu. Bez tam, luminiscentās spuldzes ir retāk jāmaina. Jāuzsver, ka pārsvarā luminiscentas spuldzes ir domātas ilgstošai lietošanai- vietās kur gaisma ir nepieciešama ilgstoši: viesistabās, kabinetos, virtuvēs.Jāņem vērā, ka spuldze var ātri sabojāties, ja to bieži ieslēdz un izslēdz, tādēļ nav ieteicam lietot luminiscentas spuldzes vannas istabās un tualetēs. Luminiscentam spuldzēm ir arī negatīvas puses: salīdzinoši liela cena, diferencēta kvalitāte (jāpievērš uzmanība kvalitātei un ražotājam, kad pērk),

 

Kam pievērst uzmanību, izvēloties luminiscentas lampas?

  • ·        Ieteicams izvēlēties spuldzes ar elektronisko stabilizatoru/balastu;
  • ·        Ieteicams izvēlēties lampas ar garāko marķējumā norādīto iespējo dzīves ciklu
  • ·        22-85 lumeni/W optimālais efektivitātes rādītājs

 

Luminiscento spuldžu lietošana ir pirmais solis dzīvokļa vai mājas energoefektivitātes uzlabošanai, kad samazinās enerģijas patēriņš nemainoties komforta līmenim. Praktiski, ir pierādīts, ka ieguldījumi modernā apgaismošanas sistēmā atmaksājas viena gada laikā.


 

Piemērs: dzīvoklī vidēji katru dienu 4 stundas (apkures periodā ilgāk, bet vasarā īsāku laiku) dedzina lustru, kurā ieskrūvētas trīs 60W spuldzes (kopā 180 W). Gadā spuldzes deg ~1500 stundas. Elektroenerģijas patēriņš apgaismojumam gadā būs 270 kWh/gadā, tiks samaksāti 19,17 LVL gadā.

Līdzvērtīgo luminiscento spuldžu jauda sastādīs 45W, pieņemot to pašu darbības slodzi – 1500 stundaa elektroenerģijas patēriņš apgaismojumam gadā būs 67,5 kWh/gadā, tiks samaksāti 4,79 LVL gadā.Ekonomija ir acīm redzama – 14,38 LVL gadā.  


 

 

Energoefektivitātes lente.

Ēku energoefektivitātes likuma Pārejas noteikumi nosaka:

Līdz 2015.gada 9.jūlijam  ir nepieciešamas veikt ēkas energosertifikata sagatavošanu valsts vai pašvaldības īpašumā esošai ekspluatējamai publiskai ēkai, kuras apkurināmā platība pārsniedz 250 kvadrātmetrus; Pēc  likuma parejās noteikumiem noteikto ēku energosertifikāciju veic ekspluatējamām valstij vai pašvaldībai piederošām publiskām ēkām, kuru apkurināmā platība pārsniedz 500 kvadrātmetrus.

 

avots: http://likumi.lv/doc.php?id=253635

Jau tagad, nododot ēku ekspluatācijā ir nepieciešams ēkas, vai ēkas projekta pagaidu energosertifikāts. Sākot ar 2015. gadu dokuments būs obligāts pārdodot vai izīrējot nekustāmo īpašumu.

 

Tipveida siltuma zudumi
Tipveida siltuma zudumi

Tikai apkures perioda laikā ir iespējams veikt kvalitatīvo termogrāfiju siltuma zudumu un citu siltumtehnisko problēmu noteikšanai.

 

Sarežģīta situācija ar pamestiem vai nepabeigtiem celtniecības objektiem? Projektiem, kuros tika ieguldīti attīstītāju līdzekļi un darbs, un kuri šajā ekonomiskajā situācijā nav rentabli un nav pieejami zemās iedzīvotāju maksātspējas dēļ?