Lai būtu iespējams izvērtēt pastāvošās problēmas energoauditēšanas jomā un meklēt iespējamos risinājumus, mēģināšu uzskaitīt būtiskākās no tām un minēt iespējamos risinājumu veidus:

 

1. Problēma:

Sakarā ar Latvijas Republikā (turpmāk tekstā - LR) spēkā esošo ēku energoefektivitātes likumu, netiek veikta Publisko ēku energosertifikācija, kurai faktiski būtu bijis jābūt, piemēram, ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai un pareizai ēku energoefektivitātes likuma prasību piemērošanai.   

(LR Vides Ministrijas Programma ir norādīts, ka ēkām ir jāveic tikai energoauditēšana, bet ēkas energosertifikāts netiek pieprasīts). Pamatojoties uz Eiropas Savienības prasībām, tuvākā nākotnē tiks aktualizētas ēku energoefektivitātes direktīvas prasības, bet faktiski ne Valsts, ne Sabiedrība nebūs tam pienācīgi sagatavota.

Risinājums – intensificēt valsts un pašvaldību ēku energosertificēšanu un labo piemēru popularizēšanu. Tiks uzlabota nekustamā īpašuma kvalitāte, radītas papildus jaunas darba vietas, projektētājiem būs darbs šajā sarežģītajā ekonomiskā situācijā.

 

2. Problēma

Netiek organizēts un popularizēts darbs ar jaunatni energoefektivitātes un globālas sasilšanas informēšanas kontekstā. Nenotiek informatīvas kampaņas skolās , bērnudārzos, interešu centros, lai jau no bērnības veidotu un attīstītu bērnu „zaļo” domāšanu un mainītu attieksmi pret apkārtējo vidi un ierobežotajiem energoresursiem.

Risinājums: organizēt pašvaldību kontekstā informatīvās programmas skolās un bērnudārzos, izvedot informatīvo energoefektivitātes interneta resursu bērniem un pusaudžiem. Organizēt, piemēram, Energoefektivitātes dienas, kuru ietvaros jauniešiem būtu iespēja piedalīties konkursos, darba grupās, spēlēs un dažādās citādās atrakcijās, kas būtu tieši tendētas uz jaunatnes izglītošanu energoefektivitātes jomā. .

 

3. Problēma:

Sarežģītā situācija ar pamestiem vai nepabeigtiem celtniecības objektiem, projektiem, kur tika ieguldīti attīstītāju līdzekļi un darbs, un kuri šajā ekonomiskajā situācijā nav rentabli/nav pieejami  zemās iedzīvotāju maksātspējas dēļ.

Risinājums: atdzīvināt tirgu var daļēji ar nepabeigto būvju energosertifikāciju / energoauditēšanu/termografisko komunikāciju apsekošanu, gatavojot par katru objektu detalizētu atskaiti/energosertifikātu un termogrāfisko atskaiti. Šādā veidā, tiks piesaistīti potenciālie pircēji/investori, kam ēkas būs interesantas, piemēram, no zemā enerģijas patēriņa viedokļa.

Tādā veidā tiktu nodrošināts darbs būvniekiem, projektētājiem, auditoriem, nekustamā īpašuma tirgus pārstāvjiem. Iedzīvotājiem tiktu nodrošināta kvalitatīvāka dzīves vide un adekvātas nekustamā īpašuma cenas. Ar nekustamā īpašuma tirgus stimulēšanu tiek uzsvērta banku finansēto jauno projektu energoauditēšana, ar mērķi pierādīt, ka jaunceltņu kvalitāte atbilst visiem Latvijas un Eiropas būvniecības standartiem.

 

 

4. Problēma:

Gan Eiropas Kopienas direktīva, gan Latvijas Energoefektivitātes likums neparedz un neattiecas uz kultūrvēsturiskajām ēkām, tomēr pēc Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas aplēsēm, Latvijā ir 25 500 šāda statusa ēkas, tātad šādas ēkas nedrīkst tikt izslēgtas no energoauditēšanas iespējamā loka.

Risinājums - uzsākt kultūrvēsturisko objektu energoauditēšanu/energosertifikāciju popularizējot attiecīgās renovācijas alternatīvas. Piesaistīt ārvalstu investorus un fondu finansējumu, meklēt labās prakses piemērus Eiropas Savienības dalībvalstīs, un mācoties no tiem, ieviest pozitīvo pieredzi Latvijā. 

 

5. Problēma:

Netiek popularizētas/ izmantotas sekojošas ar energoefektivitāti saistītas nišas:

Transporta energosertifikācija/ESCO (energopakalpojumu kompānijas)/ Industriālais energoaudits (kad tiek izvērtētas uzņēmuma/organizācijas enerģijas patēriņa samazināšanas iespējas).

Risinājums: ieviest Valsts/Pašvaldības līmenī labās prakses projektus un popularizēšanas kampaņas ar potenciālo ieguvēju motivēšanu. Organizēt seminārus, darba grupas, konferences, kurās tiktu piesaistīti uzņēmēji, lai informētu par šādas sertifikācijas nepieciešamību un lietderību.

 

6. Administratīva problēma:

Ēku energoefektivitātes sfērā, pēc ēku energoefektivitātes likuma prasībām, ir atļauts darboties nesertificētām  personām (šobrīd pat sētnieks var saukt sevi par Energoauditoru), kuras faktiski neatbild par sava darba rezultātiem un nespēj objektīvi izvērtēt būves energoefektivitāti.

Risinājums - stingrāka energoauditoru kontrole.

Sertificēta energoauditora atzinums ir dokuments, ar kura palīdzību var pierādīt arī nekvalitatīvas būvniecības faktu, ja radusies šāda nepieciešamība.

Sertificēta energoauditora atzinums ir nekustamā īpašuma tirgu regulējošs instruments situācijās, kad tiek plānots piesaistīt kredītu īpašuma iegādei uz 40 gadiem. Šobrīd biroja ēku iedalījums klasēs no A-D ir balstīts uz komforta līmeni un subjektīviem kritērijiem (infrastruktūras esamība, apdares pakāpe u.tml.), bet nav balstīts uz precīziem mērījumiem, aprēķiniem un rezultātiem.

 

 

 

 

Kopējie ieguvumi:

 

Papildus darba un uzņēmējdarbības nišas, nekustāma īpašuma tirgus atdzīvināšana un kvalitātes paaugstināšana, energoatkarības samazināšana, energoresursu ekonomija (vairāk brīvo CO2 kvotu). Iedzīvotāju motivācijas un uzvedības maiņa, komunālo maksājumu nastas samazinājums. Viens no iespējamiem ekonomiskās stimulēšanas paņēmieniem

 

Energoefektivitātes lente.

Ēku energoefektivitātes likuma Pārejas noteikumi nosaka:

Līdz 2015.gada 9.jūlijam  ir nepieciešamas veikt ēkas energosertifikata sagatavošanu valsts vai pašvaldības īpašumā esošai ekspluatējamai publiskai ēkai, kuras apkurināmā platība pārsniedz 250 kvadrātmetrus; Pēc  likuma parejās noteikumiem noteikto ēku energosertifikāciju veic ekspluatējamām valstij vai pašvaldībai piederošām publiskām ēkām, kuru apkurināmā platība pārsniedz 500 kvadrātmetrus.

 

avots: http://likumi.lv/doc.php?id=253635

Jau tagad, nododot ēku ekspluatācijā ir nepieciešams ēkas, vai ēkas projekta pagaidu energosertifikāts. Sākot ar 2015. gadu dokuments būs obligāts pārdodot vai izīrējot nekustāmo īpašumu.

 

Tipveida siltuma zudumi
Tipveida siltuma zudumi

Tikai apkures perioda laikā ir iespējams veikt kvalitatīvo termogrāfiju siltuma zudumu un citu siltumtehnisko problēmu noteikšanai.

 

Sarežģīta situācija ar pamestiem vai nepabeigtiem celtniecības objektiem? Projektiem, kuros tika ieguldīti attīstītāju līdzekļi un darbs, un kuri šajā ekonomiskajā situācijā nav rentabli un nav pieejami zemās iedzīvotāju maksātspējas dēļ?