Eiropas Savienības līmenī ar katru gadu pieaug pieprasījums pēc lietderīgās enerģijas. Ir zināms, ka ierobežotie fosilā kurināmā krājumi, kā arī vides piesārņojums un globālās klimata pārmaiņas pēdējos gados pasaulē radījis dziļu interesi par alternatīvajiem enerģijas izmantošanas veidiem.

Latvijā siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisija, pārrēķinot uz vienu iedzīvotāju ir minimāla, bet arī šeit pastāv svarīgi uzdevumi, kuri jārisina valsts līmenī, kā, piemēram, - jānodrošina, lai valsts ekonomiskās attīstības gaitā siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas tiktu ierobežotas, veicot siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanu, uzlabojot tehnoloģijas. Veids, kādā ir iespējams uzlabot tehnoloģijas un samazināt negatīvo emisiju apkārtējā vidē ir apzināt  un izmantot energoefektivitātes iespējas.

 

Šajā integrācijas posmā Eiropas Savienībā īpaši aktuāla ir daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācija. Eiropas Savienības enerģijas taupīšanas stratēģija skar arī dzīvojamo sektoru, jo ar starptautiskiem pētījumiem un statistikas datiem tika prognozēts, ka Eiropas Savienībā no dzīvojamā sektora enerģijas apgādes ir iespējams ietaupīt līdz pat 30% enerģijas (siltumenerģijas un elektroenerģijas). Pamatojoties uz šiem rādītājiem tika sagatavota datu bāze ar kuras palīdzību tika saņemti vidējie primārie dati par vidējiem ieguldījumiem Latvijas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju sektora energoefektivitātē. Ir problemātisks arī cita veida, piemēram, denacionalizēto, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju stāvoklis. Pat ja celtniecības kvalitāte bija apmierinošā līmenī, vecajās ēkās bieži vien nav pietiekamas termoizolācijas. Sliktās apsaimniekošanas, minimālo remonta un renovācijas ieguldījumu dēļ daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ir tā nolietojušās, ka to remontēšanai ir nepieciešami lieli ieguldījum

 

Energoefektivitātes lente.

Ēku energoefektivitātes likuma Pārejas noteikumi nosaka:

Līdz 2015.gada 9.jūlijam  ir nepieciešamas veikt ēkas energosertifikata sagatavošanu valsts vai pašvaldības īpašumā esošai ekspluatējamai publiskai ēkai, kuras apkurināmā platība pārsniedz 250 kvadrātmetrus; Pēc  likuma parejās noteikumiem noteikto ēku energosertifikāciju veic ekspluatējamām valstij vai pašvaldībai piederošām publiskām ēkām, kuru apkurināmā platība pārsniedz 500 kvadrātmetrus.

 

avots: http://likumi.lv/doc.php?id=253635

Jau tagad, nododot ēku ekspluatācijā ir nepieciešams ēkas, vai ēkas projekta pagaidu energosertifikāts. Sākot ar 2015. gadu dokuments būs obligāts pārdodot vai izīrējot nekustāmo īpašumu.

 

Tipveida siltuma zudumi
Tipveida siltuma zudumi

Tikai apkures perioda laikā ir iespējams veikt kvalitatīvo termogrāfiju siltuma zudumu un citu siltumtehnisko problēmu noteikšanai.

 

Sarežģīta situācija ar pamestiem vai nepabeigtiem celtniecības objektiem? Projektiem, kuros tika ieguldīti attīstītāju līdzekļi un darbs, un kuri šajā ekonomiskajā situācijā nav rentabli un nav pieejami zemās iedzīvotāju maksātspējas dēļ?