Pieaugot energoresursu cenām, arvien vairāk un vairāk palielināsies cena par apkures, elektrības un ūdens piegādi. Tāpēc nopietns arguments īpašuma pirkšanas/pārdošanas/izīrēšanas gadījumā kļūs ēkas energoefektivitātes sertifikāts un ēkas energoefektivitātes rādītāji. Neapšaubāmi par ēku, ar noregulētu un efektīvu apkures sistēmu, būs gatavi maksāt vairāk cilvēki, jo nekustamā īpašuma iegāde ir ilglaicīga investīcija. 13.01.2009. tika pieņemti ēku energoefektivitātes likuma Ministru Kabineta noteikumi, kuri nosaka prasības ēku energosertificēšanas procedūrai.

 

Lai noteiktu, cik lietderīgi daudzdzīvokļu dzīvojamā māja lieto enerģiju un izvērtētu tās izmaksas, izmantojot enerģijas kontroles metodiku, enerģijas patēriņš ir jāattiecina pret kopējo platību (kWh/m2). Tas dod iespēju salīdzināt iegūtos datus un precīzāk noteikt potenciālos ēku renovācijas ietaupījumus. Nevienai no Latvijas ēku tipu sērijām nav kopējas noteiktas energoefektivitātes vērtības. Vienas un tās pašas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju sērijas ēkas atrodas dažādās ēku energoefektivitātes skalu zonās. Lai gan mājas ir būvētas vienā būvniecības gadā, ar vienādu kāpņu telpu skaitu, ekspluatētas vienādos klimatiskajos apstākļos un ar vidēji apmierinošu cilvēcisko faktoru, ēku noteiktais enerģijas patēriņš (ēkas energoefektivitātes rādītājs) tomēr ir atšķirīgs un dažkārt pat ļoti būtiski atšķirīgs.

Izmantojot ēku energoefektivitātes aprēķina metodiku, tika izveidota energosertifikācijas sistēma, ar kuras palīdzību ir iespējams izvērtēt daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes stāvokli dažādos Latvijas un Eiropas reģionos un padarīt datus reprezentatīvākus. Pēc ēku energoefektivitātes likuma definīcijas, ēkas energosertifikāts ir dokuments, kurā norādīta ēkas energoefektivitāte.  

Ēkas gadījumā par pamatvienību enerģijas patēriņa novērtēšanai tika pieņemtas kilovatstundas uz kondicionēšanas platības kvadrātmetru gadā (kWh/m2 gadā).

Katrai ēkai atbilst noteikta siltumenerģijas patēriņa vērtība no 400 kWh/m2 gadā, kas atbilst ļoti energoneefektīvai ēkai līdz pasīvas ēkas prasībām un sastāda  15 kWh/m2 gadā.

Uz skalas atrodas divi energoefektivitātes novērtēšanas rādītāji: Aprēķinātais ēkas energoefektivitātes novērtējums  un Izmērītais ēkas energoefektivitātes novērtējums.

Aprēķināto  ēkas energoefektivitātes novērtējumu  veic pamatojoties uz aprēķiniem par enerģijas patēriņu ēkas apkures, dzesēšanas, ventilācijas, karstā ūdens sagatavošanas un apgaismojuma (publisko ēku gadījumā) vajadzībām. Faktiski modelē.

Izmērīto ēkas  energoefektivitātes novērtējumu, veic pamatojoties uz piegādātās un eksportētās enerģijas izmērītajiem (reāliem) daudzumiem.

Ēku energoefektivitātes novērtējuma skalā ir sadalīta 5 zonas - 3 pamatzonas (zaļa, dzeltena, sarkana) un 2 pārejas zonas. Jo tuvāk ēkas energoefektivitātes rādītāji ir zaļajai zonai, jo labāks ir ēkas energoefektivitātes stāvoklis, faktiski zemāki īpatnējie enerģijas patēriņi. Jo sliktāki ir ēkas siltumtehniskie parametri, jo tuvāk skala ir sarkanajai zonai. Ja ēka atrodas dzeltenās vai pat sarkanās skalas zonā, ir nepieciešams pievērst uzmanību ēkas energoefektivitātes uzlabošanai.


 

Ēkas energosertifikāts - dokuments, kurā norādīta ēkas energoefektivitāte (faktiski daļēji tiek iekļauti energoaudita dati). Ēkas energosertifikātā tiek ietverti rādītāji, pēc kuriem patērētāji var salīdzināt un novērtēt ēkas energoefektivitāti. Sertifikātam pievieno ieteikumus, kuros novērtēta energoefektivitāti uzlabojošu pasākumu rentabilitāte. Ēkas energosertifikāts vai pagaidu energosertifikāts nepieciešams attiecīgo ēku pārdodot, izīrējot vai iznomājot. 
Veicot ēkas energosertifikāciju, energoauditors papildus novērtē efektivitātes un jaudas samērojamību apkures katliem, kuru nominālā jauda ir lielāka par 20 kilovatiem, un gaisa kondicionēšanas sistēmām, kuru nominālā jauda ir lielāka par 12 kilovatiem.
 

Ņemot vērā ēku energoefektivitātes direktīvas prasību ieviešanas nosacījumus, sākot ar 2010./2011.gadu ēkas energosertifikāts potenciāli  var kļūt par obligātu dokumentu (neatkarīgi no ēkas nodošanas ekspluatācijā gada)  pārdošanas, izīrēšanas vai iznomāšanas.

 

 

 

Ēku energosertificēšana ir procedūra, kurā nosaka ēkas energoefektivitāti un izsniedz ēkas energosertifikātu.

Latvijā ēku energosertificēšana ieviesta ar Ēku energoefektivitātes likumu.  Pārdodot vai izīrējot atsevišķu dzīvokli vai nedzīvojamo ēkas daļu, energoefektivitātes sertifikāts nav nepieciešams. Tai pat laikā, ja ēkas īpašnieks vēlas novērtēt apsaimniekojamās ēkas energoefektivitāti, viņš var to darīt gadījumos, kad likums to nenosaka. Nav izslēgta arī iespēja novērtēt atsevišķu dzīvokli, taču tam var būt praktiska nozīme tikai tajā gadījumā, ja dzīvoklim ir sava autonomā apkures sistēma.

Ēku energosertifikācija ir instruments, kas potenciālajam ēkas pircējam vai īrniekam dod iespēju uzzināt kāds ir piedāvātās ēkas enerģijas patēriņš ekspluatācijas laikā. Tāpat ēkas energoefektivitātes novērtējums var būt noderīgs pašiem ēku īpašniekiem vai pārvaldītājiem. Novērtējot ēkas energoefektivitāti, energoauditors ne tikai aprēķina kāds ir ēkas enerģijas patēriņš, bet arī dod ieteikumus ēkas energoefektivitātes uzlabošanai.

Noteikumi nosaka divu veidu sertifikātus:

-       ēkas energoefektivitātes sertifikāts (esošām ēkām), kas būs derīgs 10 gadus;

-       ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāts (jaunbūvēm un rekonstruējamām ēkām), kas būs derīgs 2 gadus.

Pēc ēkas energosertifikātā vai pagaidu energosertifikātā ietvertajiem rādītājiem, ēkas īpašnieks, apsaimniekotājs vai pircējs varēs salīdzināt konkrētās ēkas energoefektivitātes rādītājus ar citām ēkām. Tāpat varēs lemt par iespējām realizēt energoauditora ieteikumus ēkas energoefektivitātes uzlabošanai (piemēram, siltināt ēku)

 

Lai izvērtētu ēkas komunikāciju iedarbību uz apkārtējo vidi, tiek izmantotas aprēķinātas un izmērītas oglekļa dioksīda emisijas vērtības ( kg CO2/m2), jo tuvāk šie rādītāji ir  nullei, jo mazāka emisija ir ēkai. Ja rādītāji tuvojas 160 kg CO2/m2 , tas nozīmē, ka ēkai ir pārāk liela negatīvā iedarbība uz apkārtējo vidi. Iemesli tam ir divi - kurināmā enerģijas veids un tā emisijas faktors, vai arī paaugstinātais enerģijas patēriņš

 

Energoefektivitātes lente.

Ēku energoefektivitātes likuma Pārejas noteikumi nosaka:

Līdz 2015.gada 9.jūlijam  ir nepieciešamas veikt ēkas energosertifikata sagatavošanu valsts vai pašvaldības īpašumā esošai ekspluatējamai publiskai ēkai, kuras apkurināmā platība pārsniedz 250 kvadrātmetrus; Pēc  likuma parejās noteikumiem noteikto ēku energosertifikāciju veic ekspluatējamām valstij vai pašvaldībai piederošām publiskām ēkām, kuru apkurināmā platība pārsniedz 500 kvadrātmetrus.

 

avots: http://likumi.lv/doc.php?id=253635

Jau tagad, nododot ēku ekspluatācijā ir nepieciešams ēkas, vai ēkas projekta pagaidu energosertifikāts. Sākot ar 2015. gadu dokuments būs obligāts pārdodot vai izīrējot nekustāmo īpašumu.

 

Tipveida siltuma zudumi
Tipveida siltuma zudumi

Tikai apkures perioda laikā ir iespējams veikt kvalitatīvo termogrāfiju siltuma zudumu un citu siltumtehnisko problēmu noteikšanai.

 

Sarežģīta situācija ar pamestiem vai nepabeigtiem celtniecības objektiem? Projektiem, kuros tika ieguldīti attīstītāju līdzekļi un darbs, un kuri šajā ekonomiskajā situācijā nav rentabli un nav pieejami zemās iedzīvotāju maksātspējas dēļ?